Aleksandrs Petruss,

17.08.2022

Latvia

Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un mākslīgais intelekts. Kā tās strādā?

Aizvien biežāk, runājot par modernu, kvalitatīvi un droši apsaimniekotu ēku, tiek lietots apzīmējums gudrā māja. Komerciālu ēku segmentā šis apzīmējums pieņem plašāku nozīmi, kam nepieciešams papildu skaidrojums. Aizvien straujākā sabiedrības un tehnoloģiju attīstībā apzīmējums gudrība nedzīvam priekšmetam ir cieši saistīts ar informācijas tehnoloģijām un tām piedēvēto pieaugošo saikni ar  mākslīgo intelektu.

SIA Caverion Latvija kopš 2003. gada, strādājot Latvijas tirgū, tehnoloģiskos paņēmienus arvien vairāk un vairāk izmanto nekustamo īpašumu tehniskā uzturēšanā un apsaimniekošanā, realizējot risinājumus no idejas līdz sekmīgam rezultātam, veicot projekta izstrādes, būvniecības darbus un nodrošinot ēkas tehnisko apsaimniekošanu.

 Cilvēka prātam grūti apjaušamas iespējas

Pasaulē aizvien nav skaidras un precīzi raksturojošas mākslīgā intelekta definīcijas, jo datoru intelekta jeb to darbspējas līmeni un plašumu var izmērīt ļoti daudzos un dažādos veidos — tieši tāpat, cik patiesībā plašs ir datortehnoloģiju un mākslīgā intelekta lietojuma lauks.

SIA Caverion Latvija vadītājs Aleksandrs Petruss norāda: “Efektīvas un ekonomiskas nekustamo īpašumu, komercēku apsaimniekošanas kontekstā mākslīgo intelektu atļaušos definēt kā mašīnmācīšanās algoritmus, kā arī datu apkopošanas, analīzes un kontroles rīkus, kas ļauj ātri un gandrīz nekļūdīgi strādāt ar milzīgu apjomu datu, kas tieši un netieši saistīti ar nekustamo īpašumu, kā arī veikt vairāk vai mazāk sarežģītus aprēķinus un prognozēt efektīvāko īpašuma pārvaldīšanas veidu un formu.”

Mēģināsim atrast atbildi uz daudzu nekustamā īpašuma apsaimniekotāju jautājumiem, kā tehnoloģijas var palīdzēt savu īpašumu pārvaldīt maksimāli efektīvi un droši, vienlaikus maksimāli samazinot gan finanšu, gan cilvēkresursu patēriņu.

Apstrādāta un izvērtēta informācija — tā ir vērtība

Vēl tikai pirms astoņpadsmit gadiem, kad SIA Caverion Latvija uzsāka komercdarbību Latvijā, nekustamā īpašuma apsaimniekošana saistījās vien ar dažu rēķinu summu saskaitīšanu un apmaksu. Un vēl retāk īpašnieki kārtoja skrupulozu grāmatvedību, uzskaitot visus (un šeit galvenais uzsvars ir uz vārdu visus) izdevumus, kas attiecās uz konkrētā īpašuma tiešajām un — vēl jo vairāk — netiešajām izmaksām. Iemesls, protams, nebija ne paviršība, ne liela bagātība, kad cilvēks neseko saviem izdevumiem. Vienkārši kādreiz īpašuma aprīkojums un tā apsaimniekošana bija samērā elementāra, tās pamatā bija tehnisku darbu veikšana un rēķini par elektrību, apkuri un ūdeni. Mūsdienās ēkas daudz vairāk ir aprīkotas ar desmitiem dažādu tehnoloģiju, kas katra veic savas funkcijas, un katrai no tām nepieciešama uzraudzība un regulāra uzturēšana. Turklāt mūsdienās pieejamā informācija un tehnoloģijas ļāvušas saprast, ka īpašuma uzturēšanas izmaksu apjomu spēj ietekmēt pat klimatiskie apstākļi. Tādējādi agrāk dažu skaitļu summas varēja sarēķināt uz vienas burtnīcas lapas, savukārt šodien dati pat par vienas iekārtas vai funkcijas darbību ietver tūkstošiem datu vienību, kuru apstrādi bez datortehnoloģijām mēs nevaram ne iedomāties, ne kvalitatīvi paveikt.

SIA Caverion Latvija attīstības direktors Edvīns Resnis uzsver: “Tā kā digitālie risinājumi ir šābrīža ikdiena, ik gadu, mēnesi, dienu apkopojam aizvien lielāku informācijas daudzumu par ikdienas darbībām ar nekustamo īpašumu, ārkārtas notikumiem, vidi un energoresursu patēriņa izmantojumu. Šī informācija jau tiek izmantota izmaksu, emisiju un apstākļu optimizācijā, nemaz nerunājot par pilnīgi jaunu pakalpojumu un risinājumu izstrādi.”

Pieaugošais daudzums informācijas par ēku un tā uzkrāšana ir milzīga iespēja, taču tas ir arī izaicinājums. Šodien apsaimniekotājiem ir grūti gūt skaidru ieskatu un atbilstīgu informāciju no īpašuma pārvaldības sistēmām, sensoriem un pārējiem datu džungļiem tikai tāpēc, ka datu apjoms ir milzīgs, turklāt katrs atsevišķi tie dod ieskatu tikai konkrētajā jomā, bet visas informācijas apkopošana, analīze un secinājumu izdarīšana cilvēka (pat desmitiem cilvēku) prātam būtu milzīgs laika patēriņš. Tāpēc nereti daļa savākto datu neizbēgami paliek nepamanīta un neizmantota, ja vien datu apkopošanā un analīzē neizmantojam datortehnoloģijas un jau pieminēto mākslīgo intelektu, kas tad arī paveiks lauvas tiesu ātrā, kvalitatīvā un cilvēkam noderīgā datu apstrādē.

Mākslīgā intelekta efekts — pamats ilgtspējīgiem lēmumiem

Vispārzināms, ka mākslīgais intelekts jau patlaban samērā plaši tiek izmantots efektīvai vairāku nekustamā īpašuma apsaimniekošanas, pārvaldības pakalpojumu nodrošināšanai. Taču diezgan ierasta ir situācija, ka mākslīgais intelekts tiek lietots konkrētas atsevišķas funkcijas vadīšanai, piemēram, siltumenerģijas sistēmas darbības kontrolei un efektivizācijai. Nenoliedzami, šāds risinājums ļauj būtiski ietaupīt izmaksas gan par siltumenerģijas patēriņu, gan sistēmas uzturēšanu. Līdzīgi ir ar citām sistēmām un procesiem. Taču ir būtiska nianse: bieži vien īpašumu apsaimniekotāji mākslīgā intelekta lietojumā aprobežojas ar minimālajām funkcijām, pat neapjaušot, cik niecīgu daļu no procesu efektivizācijas iespējām izmanto. Turklāt liela daļa apsaimniekotāju un īpašnieku mākslīgo intelektu lieto katrai funkcijai atsevišķi, bet neizmanto pilnu potenciālu, lai visu funkciju datus apkopotu vienā platformā un ar mākslīgā intelekta palīdzību radītu milzīgu informācijas un datu analīzes sistēmu, kas ar speciālu algoritmu palīdzību ļautu strādāt ar visiem apkopotajiem datiem, analizēt un vērtēt visu funkciju, kā arī iekšējo un ārējo faktoru ietekmes kopsakarības. Bet tas, savukārt, sistēmas īpašniekam nodrošinātu pastāvīgu pieeju analītiskajai informācijai par īpašuma kopējām izmaksām, ietekmes faktoriem un īstenojamiem procesiem, kas ļautu samazināt izmaksas un vienlaikus palielināt apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.

SIA Caverion Latvija servisa biznesa direktors Einārs Eglītis saka: “Mākslīgā intelekta tehnoloģija, manuprāt, nav paredzēta izmantošanai reizi mēnesī vai gadā, lai vienkārši apskatītu rezultātus un izdarītu kādus secinājumus par veicamajiem uzlabojumiem nākotnē. Tas faktiski ir pastāvīgs, nepārtraukts process, kas atslogo cilvēku no datu analīzes, ļauj viņam ik dienu sekot faktiem un, attiecīgi izvērtējot tos, ieviest uzlabojumus jebkurā brīdī.”

Te gan arī jāpiebilst — lai gan mākslīgā intelekta attīstības līmenis nodrošina tam iespējas milzīgā ātrumā apstrādāt un analizēt ārkārtīgi lielu dažādas informācijas daudzumu, kā arī pamanīt likumsakarības un izdarīt secinājumus, iesakot potenciālos risinājuma variantus, tomēr ir skaidrs, ka vismaz pagaidām (diemžēl vai varbūt par laimi) elektroniska mašīna nespēj domāt un just kā cilvēks, saprast visas cilvēciskās vajadzības un to robežas. Un tādēļ mākslīgo intelektu mēs varētu uzskatīt par datu apstrādes un analīzes procesa tehniskā darba veicēju, kurš savam saimniekam — sistēmas īpašniekam — ik dienu un pat ik minūti uz galda noliek samērā plānu mapīti ar koncentrētiem faktiem par apstrādāto informāciju, izdarītajiem secinājumiem un potenciālās rīcības priekšlikumiem. Savukārt cilvēki mākslīgā intelekta darba rezultātā ietaupīto laiku var veltīt darbības virzienu izvēlei, kvalitatīvai analītikai un droši ticamos datos balstītu lēmumu pieņemšanai.

Mākslīgais intelekts — vieglāka ikdiena un drošāka nākotne

Īpašuma pārvaldītāji līdz šim bija pieraduši skatīties uz lietām un kontrolēt procesus, izmantojot informāciju par novirzēm, kur darbības bieži koncentrējas uz kļūdu ziņojumiem un brīdinājumiem, ko sūta dažādas apsaimniekošanā svarīgas sistēmas.

“Kad nekustamā īpašuma datu analīze ir nepārtraukta, automātiska un balstīta plašās kopsakarībās, mēs saņemam atbildes uz iepriekš uzdotiem jautājumiem. Mākslīgais intelekts ar noteiktu regularitāti pārbauda visas tehniskās sistēmas, apstākļus un rādījumus. Rezultāts ir nekustamā īpašuma apsaimniekotāja un īpašnieka sirdsmiers un pārliecība, ka īpašums darbojas tā, kā vajadzētu, un tā darbība tiek optimizēta atbilstīgi noteiktajiem kritērijiem. Un pats galvenais — nekustamais īpašums tā īpašniekam turpina nest plānotos ienākumus un nerada vismaz iekšējus un savlaicīgi novēršamus riskus un zaudējumus,” secina Aleksandrs Petruss, SIA Caverion Latvija vadītājs.